Apraksts

Kinopilsēta „Cinevilla” ir Baltijas valstīs vienīgā tik plaša mēroga kino dekorācija brīvā dabā, kas piedāvā kinopilsētas apmeklētājiem ielūkoties kino tapšanas aizkulisēs un paver plašas iespējas kinoindustrijā. Kinopilsētā ir iespējams sajust pagājušā gadsimta pilsētvides raksturīgākās iezīmes. Līdzās atrodas vēsturisku tiltu fragmenti, baznīca, tirgus, upes krastā pietauvots kuģītis, un pa ielu brauc tramvajs. Pilsētas bruģētās ielas un ēku fasādes vēl saglabājušas filmas „Rīgas Sargi” kauju postījumu zīmes. Šī ir īpaša pilsēta, kas jau atzīta par pagājušā gada labāko kultūrtūrisma objektu Latvijā.
Nekur pasaulē neatradīsiet vietu, kur vienkopus atrodas trīs iespaidīgi tilti! Patiesībā tie ir vēsturisku tiltu fragmenti, kas vizuāli līdzīgi oriģinālam – tiltiem, kas atradās Rīgā līdz 20. gs. sākumam. Kinopilsēta var lepoties a savu upi – Daugavas kasta līnijas fragmentu, kas mākslīgi izveidots kā kanāls un veiksmīgi tika izmantots vēsturiskās filmas „Rīgas Sargi” filmēšanā. Tieši kā 20 gs. sākuma arhīva fotogrāfijās, upes krastā pietauvots kuģītis.Kinopilsētā „Cinevilla” ir arī savs bruņojuma arsenāls. Protams, ka šīs bruņumašīnas, kaujinieku ekipējums, lielgabals un smagā kara laika tehnika, ir bīstami tikai filmā „Rīgas Sargi” . Šīs sarežģīto konstrukciju butaforiskās mašīnas, kas vizuāli precīzi kopē tā laika kara tehniku patiesībā ir kino mākslinieku prasmīgs meistardarbs.

Apraksts

Ķemeru nacionālais parks /ĶNP/ ir nodibināts 1997.gadā. Ģeogrāfiski Ķemeru apkārtne ir lielu ģeoloģisku struktūru saskares punkts. Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas /Krāču kalni, Zaļā kāpa u.c./, kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Senatnē zemei paceļoties, bet jūrai atkāpjoties veidojušies piekrastes lagūnu ezeri- Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. Nacionālā parka ziemeļrietumos, Milzkalnes apvidū paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30m dziļo Valguma ezeru to pakājē Unikāls ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru (Lielais) tīrelis. Visā teritorijā dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā veidojas sērūdeņi - Ķemeru kūrorta attīstības pamats. Lielo bioloģisko daudzveidību Ķemeru nacionālajā parkā rada dažādās ekosistēmas ar atšķirīgajām augu un dzīvnieku sabiedrībām. Augu daudzveidību ĶNP teritorijā nodrošina daudzveidīgie augšņu cilmieži un labvēlīgie mitruma apstākļi. Šeit aug 25% no Latvijas Sarkanās grāmatas augiem. Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, Pallasa sausserdis, dzeltenā dzegužkurpīte, plašas lakšu /mežloku/ audzes. Piejūras zonā ar kalciju bagātajās augsnēs nav retums dižā aslape, rūsganā melncere un parastā purvamirte /balzāmkārkliņš/. Zāļu purvos krāšņi zied dažādu sugu orhidejas- Baltijas, stāvlapu, asinssarkanā un plankumainā dzegužpirkstītes, Lezeļa lipare.

Apraksts

Milzkalns ir viena no populārākajām ziemas atpūtas vietām Latvijā, kas atrodas tikai 25 km attālumā no "Pilsētniekiem". Milzkalnā laba atpūta garantēta gan ģimenēm, gan trakiem snoveriem, gan pieredzējušiem slēpotājiem. 11 dažāda garuma (līdz pat 320 m) un dažādu grūtības pakāpju trases, kur labi jutīsies gan pilnīgi iesācēji, gan reāli slēpošanas un snovborda guru. Milzkalns aprīkots ar 9 mūsdienīgiem pacēlājiem – 3 enkura, 5 teleskopa tipa un 1 striķa pacēlāju.
Snovbordistiem - snovparks ar platiem un ērtiem tramplīniem - pietiekami jaudīgs pat vistrakākajiem snoveriem! Pārliecinātiem slalomistiem un snoveriem paredzētas 5 trases galvenajā nogāzē ar dažādiem šķēršļiem, Snovparks un Borderkrosa trase turpat blakus Snovparkam. Dabas vērotājiem un tiem, kam patīk izbaudīt mierīgu slēpošanu, iesakām ievērtēt Lēzeno trasi un iesācējiem piemēroto 6.trasi un Troļļu trasi. 6. un 7.trase būs pa spēkam ikvienam, savukārt Troļļu trasē varēsiet izbaudīt lēzeno nogāzi ar fantastiskiem dabas skatiem! Iesācējiem – Iesācēju kalniņš. Paredzēts ne vien mazajiem rakariem, bet ikvienam, kas vēlas mācīties slēpot vai snovot. Jo nekad nav par vēlu kāpt uz slēpēm vai dēļa! Neslēpotājiem – Ragaviņu kalns. Lielisks veids, kur atpūsties tiem, kas dod priekšroku visu veidu šļūcamajiem priekšmetiem – ragaviņām, plēvēm, kamerām

Apraksts

Valguma Pasaule atrodas pavisam tuvu, mazliet aiz Smārdes. Precīzāk Ķemeru nacionālā parka teritorijā Valguma ezera un Slocenes upes krastā. Pirmā baskāju taka, kur pēdas var izbaudīt neparastu materiālu, piemēram, stikla lodīšu, vīna pudeļu korķu, plastmasas kājslauķu, kafijas pupiņu mizu (vellas) un pat slīpētu stiklu pieskārienus. Lielāki un mazāki oļi, laukakmeņi un dzirnakmeņi, sūna, priežu čiekuri, jūrmalas smiltis, grants, dolomīta šķembas un izsijas, niedru kūlīši, kūdra, šķelda, baltais māls, upes ūdens, melnzeme, zāle, akmens labirints, koka pāļi, rievota betona plāksnes un līdzsvara rīki atslēdz smadzenes un liek koncentrēties uz savām sajūtām. Visvairāk jāuzmanās slidenajā balto mālu grāvī. Sperot pirmo soli tajā un izkāpjot uz cietzemes, viens divi var nonākt uz sēžamvietas. Sajust dažādus segumus un priekšmetus zem basām kājām ir viens ieguvums, taču pats galvenais, par ko esam domājuši, veidojot taku, ir reāla pēdu masāža,” atklāj V. Serdāns. Mediķi apgalvo, ka uz pēdām atrodas vairāk nekā 70 tūkstoši nervu galu. Cilvēka pēda ir kā miniatūra ķermeņa karte. Reflektorie punkti ir savienoti ar noteiktiem orgāniem, dziedzeriem un audiem, tādēļ masāža paātrina venozo asiņu un limfas atteci, kas uzlabo asinsriti un līdz ar to dažādu mūsu ķermeņa daļu apgādi ar skābekli un barības vielām.

Apraksts

Gleznainajos Kurzemes pakalnos, caur kuriem kā gara, lokana čūska aizvijas lielais Rīgas - Ventspils ceļš, senu liepu aleju ieskauta stalti stāv aristokrātiska sarkanu ķieģeļu pils. Ja jūs valdzina seni nostāsti un leģendas, ja labprāt ejat dabā, ja jums patīk brīvajos brīžos sportot – jums jāapmeklē Jaunmoku pils! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jaunmoku pili apmeklēja pils kādreizējo īpašnieku fon Ungern - Šternbergu dzimtas pēcnācēji. Pēc šī apmeklējuma saņēmām no viņiem vēstuli, kurā aprakstīts kāds traģisks gadījums pilī, kas risinājies pagājušā gadsimta sākumā. Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Tajā laikā pilī par bērnu aukli strādājusi jauna meitene Dorīte. Dorīte iemīlējusi kādu virsnieku, bet armija ilgi nav palikusi vienā vietā. Virsnieks aizbraucis, bet meitene palikusi mātes cerībās. Dorīte nespējot pārdzīvot šķiršanos un negribot piedzīvot kaunu, meklēja mierinājumu lielajā pils dīķī. Pēc šī traģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu. Dorītes gars nebija radis mieru. Reiz Jaunmoku pili kā ekskursanti bija apmeklējuši divi vācu zinātnieki, kuri nodarbojās ar dažādu enerģiju pētniecību. Izmantojot elektroniskus mērinstrumentus, viņi izstaigāja pili un noteica, ka visstiprākā enerģija nāk no bēniņstāva. Viņi esot pat sarunājušies ar Dorīti, jeb Balto dāmu un noskaidrojuši, ka viņa ir labsirdīgs spoks. Arī pils darbiniekiem reizēm ir bijušas tikšanās ar Balto dāmu - tukšā pilī esot bijis dzirdams soļu troksnis un durvju vēršanās. Ne katram pils apmeklētājam ir iespējams sastapties ar Balto dāmu, bet kas zina... Varbūt atbraucot uz Jaunmoku pili, vai paliekot tajā pa nakti, tas izdosies tieši Jums!

Apraksts

Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Pili cēlis Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds fon Roga. Vairāk nekā 350 gadus pilī valdīja fon der Reku (Recke) dzimta. Mūsdienās pilī, kuru no trim pusēm apņem ūdens, rit visa Jaunpils sabiedriskā dzīve. Ainaviskā apkārtne un sadzīves folklora ir fons tūristiem domātām atrakcijām. Kopā ar mūkiem, ākstiem, pilskungiem un kalpiem varēsiet kļūt par pilntiesīgu viduslaiku varoni. It visam te būs īpaša romantika, jo tas notiks septiņus gadsimtus senā pilī...